Te mēs pabraukājāmies 3. un 4. jūlijā. Tā daļa, kas no Demenes ir sarkanā krāsā, ir ievilkta ar roku - es nejauši izslēdzu GPS pludmalē Demenē. Patiesībā mēs braucām gar Baltkrievijas robežu pa pašu robežceļu! Es kaut kāpēc domāju, ka blakus ir Lietuva, nevis Baltkrievija. Ja mūs būtu pieķēruši, sodu, man šķiet, uzliktu jūtamu.
Pārnakšņojām Silenes tūristu bāzē, turklāt viņiem nemaz nav paredzēta vienkārši telts vietas īre, viss ir rēķināts uz autoceļotājiem, bet mēs sarunājām. Vieta un malka viņiem ir padārgi, bet beigās iznāca tā, ka mums sanāca par saprātīgu cenu. (Te nu es laižu miglu, nekādas konkrētības. Šo to negribas publiski stāstīt, bet pārējo es neatceros).
Ceļš līdz Silenei:
Skatīt Bike Demene Silene Elerne Day 1 lielākā kartē
Atpakaļceļš:
Skatīt Demene Silene Elerne day 2 lielākā kartē
Es te mēģinu apgūt arī citus treku zīmēšanas servisus, izņemot Google Maps, reku jums flash. Tur mēs vienā vietā purvā iebraucām, jo braucam taču avantūristiski uz dullo, nevis kā garlaicīgi botāniķi pa zināmiem ceļiem. Pirmajā dienā nobraucām tieši 90 km, bet lielāko daļu pa grunts ceļiem un lauku celiņiem.
Plānojiet savus ceļojumus ar EveryTrail Mobile Travel Guides
Atpakaļceļš. Nobraucām 70. Kaut kā mums jau tradīcija otrajā dienā tikai 70 km. Nogurums liek sevi manīt, vai kas tāds.
Plānojiet savus ceļojumus ar EveryTrail iPhone Travel Guides
Tā aglonieši pārdod maizi pie TēCē Solo:
Viņiem, starp citu, arī maizes muzejs ir, vajadzēs aizbraukt
Tas pagaidām nav purvs, bet mūsu parastais ceļš, pilnīgi paciešami un gleznaini.
Bet lūk, šurp mēs gan velti aizbraucām.
Pagaidām vēl ir saulains, bet odi jau cenšas tevi saraut gabalos.
Šis jau ir nešaubīgs mauntinbaikings. Patiesībā nav tik traki, kā izskatās. Viena bēda - baiki piekrauti, smagi staipīt.
Bet nākas.
Jo tālāk, jo jautrāk.
Bērns iepazīst pasauli.
Tas pats purvs, kurā iebraucām. Šajā vietā es iebļāvos: "Mēs neatkārtosim to kļūdu, ko pieļāvām Baltkrievijā". Griezāmies atpakaļ. Odi bija tik nikni, ka mēs knapi tikām laukā.
Ja jūs domājat: "Te taču nav ceļa, te pat kājām nevar iziet", tad jā, steidzu apstiprināt. Tā tas arī ir. Bet mēs izgājām.
Kaut kas tāds jau šķiet nieks.
Par laimi, kad izlīdām no purva, pie viensētas mēs uzdūrāmies onkulim, kurš pļāva cilvēka auguma zāli uz ceļa! Onkulis paziņoja, ka tiksim laukā.
Ļoti skaisti, lai gan pielietojums nav skaidrs.
Tikām līdz Demenei, tas ir piemineklis tur.
Šis ir tieši pie Riču ezera, līdz Baltkrievijai ar roku aizsniegt. Izveidots ļoti smuki, labi kāds dzīvo tieši uz robežas.
Un savu waterfront property sargā arī labi.
Te es saodu, ka smaržo pēc meža zemenēm, nu, un arī telts vietu jau meklējām pie Riču ezera. Zemenes paēdām, bet telti necēlām, pārāk daudz odu un mušu, un arī vieta ne pārāk ērta.
Šī jau ir Silenes tūristu bāze, nu vai kempings. Sauc kā gribi, būtība skaidra.
Dzīvības kempingā netrūkst, un vācu aitu suņa kucēni pat esot ar ciltsrakstiem.
Ugunskuru mēs kūrām kā civilizēti cilvēki.
VĀRNING, NSFW!
CANNOT BE UNSEEN!
Labi, nocenzēju jūsu dēļ. Paresns, protams, bet visumā muskuļi arī ir redzami.
Mūsdienās modīgais rapsis.
Šeit mēs apbraucām riņķī Bruņu ezeram, meklējot kaut kādu muižu. Tā mūs ne visai iespaidoja, un ezerā mēs tā arī neizpeldējāmies. Fail.
Nu vismaz zirdziņš, arī tas priecē.
Panks izplēta spārnus un sataisījās lidot.
Tālāk krutas lauku ainavas.
Te mēs jau līdz Taborei aizbraucām, mīlīgi.
Vietējie iedzīvotāji viltīgi - zivtiņa ķeras pati.
Tas ir panks, kas aizgāja meklēt ūdeni, lai izpeldētos solītajos Elernes karjeros. Šajā bildē — visa viņa domāšanas kvintesence.
Starp citu, karjerus mēs tomēr atradām un izpeldējāmies. Tur ir gleznaini, bet labāk skatieties nevgen mākslas fotogrāfijas, nevis manus skrīnšotus.
Kopumā, kā parasti, bija forši. Galu galā nolēmu gaļu uz ugunskura vairs necept - sanāk ilgi, un ne pārāk garšīgi. Bet es vēl par to padomāšu.